Zvejas vietas Latvijā

Makšķerēšana ir hobijs, ar kuru var nodarboties visu gadu. Protams, ir atšķirība starp zvejošanu ziemā un vasarā, taču, ja ir vēlme, to var darīt visu gadu. Vasarā gan tas ir nedaudz patīkamāk, kā arī ir vairāk iespēju to darīt. Lai varētu zvejot, ir nepieciešama makšķerēšanas atļauja. Tā nav pārāk dārga, tāpēc labāk to iegādāties, nevis zvejot bez atļaujas un maksāt sodu par to – tas sanāks daudz dārgāk. Zvejot, protams, var jebkāda veida ūdenstilpnēs – gan jūrā, gan ezerā, gan upē. Vienīgi to nevar darīt privātīpašumā, ja nav saņemta speciāla atļauja to darīt – tad var iekulties diezgan lielās nepatikšanās. Taču publiskajos ūdeņos ir iespējams zvejot kad vien ir tāda vēlme. Latvijā ir ļoti daudz dabiskās ūdenstilpnes, tāpēc izvēle ir liela. Var doties vienkārši uz tuvāko ezeru vai upi, var doties uz kādu tālāku vietu. Var arī doties pēc kādām konkrētām zivīm, kuras dzīvo vai nu saldūdenī vai sālsūdenī. Lielās Latvijas upes, piemēram, Daugava, Lielupe vai Gauja ir diezgan populāras zvejas vietas. Var, protams, zvejot arī mazākās upēs, taču lielajās upēs ir lielāka iespēja noķert kādu lielāku zivi. Taču vietas izvēle ir atkarīga arī no zvejošanas mērķa. Dažiem tas ir tieši loms – konkrētas zivis un jo lielākas vai vairāk, jo labāk. Taču citiem svarīgākais ir pats process, tāpēc rezultāts nav tik nozīmīgs. Mazākās upēs būs mazāk cilvēku, tāpēc būs klusāka un mierīgāka makšķerēšana. Savukārt pie lielajām upēm, it īpaši pašās populārākajās zvejas vietās, pavisam noteikti satiksi arī kādu citu makšķernieku. Ja patīk makšķerēt ezeros, tad var doties uz Latgales pusi, jo tur ir visvairāk ezeru. Ja nu gadījumā vienā ezerā nekas neķeras, tad var braukt uz kādu citu ezeru – nekur tālu nebūs jābrauc. Jāpiebilst, ka Latvijā nekas nav pārāk tālu, tāpēc arī citos novados var atrast ezerus, kas nebūs ilga brauciena attālumā viens no otra. Un tad jau vēl ir jūra – Latvijai tās ir patiešām daudz. Var zvejot gan pašā Baltijas jūrā, gan Rīgas jūras līcī. Parasti jūrā butes vienmēr ir diezgan daudz. Ja upē vai ezerā var zvejot stāvot krastā, tad jūrā vislabāk veiksies, ja brauksi jūrā ar laivu. Protams, var atrast arī tādu vietu, kur no krasta varēs aizsniegt pietiekami dziļu vietu, bet tādu nebūs pārāk daudz. Tāpēc ar laivu būs vislabākais variants kā zvejot jūrā. Arī ezerā, protams, var doties ar laivu. Savukārt upē ar laivām dodas retāk, jo no krasta var lieliski piekļūt vajadzīgajām vietām. Ja nepārzini labākās zvejas vietas, tad vari par tām painteresēties internetā. Ir vairāki forumi tieši makšķerniekiem, kur cilvēki dalās ar savu pieredzi konkrētās ūdenstilpnēs – vai tur kas ķeras vai nē. Tādējādi iespējams iegūt ļoti aktuālu informāciju, lai zinātu vai vispār ir vērts uz iecerēto vietu doties. Kā arī tur var atklāt jaunas vietas, par kurām iepriekš varbūt neesi aizdomājies. Ja nevēlies neko meklēt, tad var doties arī uz kādu kempinga vietu vai atpūtas bāzi – tās parasti atrodas netālu no ezeriem vai upēm, un tās arī piedāvā iznomāt inventāru. Tāpēc, ja pašam nav savas makšķeres, bet vēlies izmēģināt šo hobiju, tad vari doties uz kādu no vietām, kur piedāvā šādu pakalpojumu. Tad varēs baudīt ne tikai makšķerēšanu, bet arī citas izklaides pie dabas.

Zemledus makšķerēšana

Zemledus makšķerēšana, protams, ir iespējama tikai ziemā. Būtībā tas notiek tad, kad dabīgās ūdenstilpnes ir aizsalušas un uz ledus ir iespējams uzkāpt. Tādējādi var aiziet ar kājām līdz pat upes vai ezera vidum. Šis makšķerēšanas veids patiesībā ir visbīstamākais, jo bieži notiek daudz negadījumu, kad zemledus makšķernieki ielūst ūdenī vai arī ledus gabals atdalās un iepeld jūrā. Tautā ir arī ieviesies teiciens – ja redzi pirmos zemledus makšķerniekus, tad tas nozīmē, ka drīz būs ledus. Tas ir tāpēc, ka ir pietiekami daudz bļitkotāji, kuri dodas makšķerēt arī bīstamos apstākļos, piemēram, kad ir tikko sācies sals un pirmais ledus ir knapi uzsalis vai arī tad, kad ledus jau ir gandrīz nokusis. Ļoti daudz makšķernieku īpaši neskatās cik bieza ir ledus kārta, pirms uz tās spert kāju. Būtībā pats makšķerēšanas process ir līdzīgs parastajai makšķerēšanai. Ēsma un makšķere ir neiztrūkstošas makšķerēšanas sastāvdaļas. Taču zemledus makšķerēšanai ir obligāti nepieciešams ledus urbis, lai varētu izveidot ledū caurumu, pa kuru vilkt ārā zivis. Šādā veidā ir iespējams noķert visdažādākās zivis – ne tikai mazas. Caurumam, pa kuru zvejo gan jābūt pietiekami lielam, lai pa to varētu izvilkt arī lielās zivis. Zemledus makšķerēšanas makšķeres ir mazas un vieglas (ja tās salīdzina ar parastajām makšķerēm). Tas ir tāpēc, lai tās būtu viegli noturēt rokā. Funkcionālā ziņā tās ir līdzīgas parastajām makšķerēm, tikai mazākas un vieglākas. Tāpēc tās var lietot jebkurš – nav nepieciešamas speciālas zināšanas. Ēsma ir neiztrūkstoša sastāvdaļa jebkura veida makšķerēšanai, jo bez tās nekas neķersies. Taču ēsmas arī ir daudz un dažādas, tāpēc ir jāzina, kurām zivīm kuras ēsmas labāk patīk. Kā arī ir jānoskaidro kādas zivis var noķert tajā upē vai ezerā, uz kuru plāno braukt. Ar nepiemērotu ēsmu rezultāti nebūs tik labi. Ledus urbis patiesībā ir neliels instruments, kuru var iegādāties makšķernieku veikalos. Arī urbji ir dažādi – gan lielāki, gan smagāki, taču arī ar visvienkāršāko ir iespējams panākt vēlamo rezultātu – dabūt ledū caurumu. Protams, daudz kas arī atkarīgs no tā, kāds ir ledus. Ja tas nav ļoti biezs vai ir mīksts (nav lieli mīnusi), tad izurbt caurumu būs salīdzinoši viegli. Taču, ja ledus kārta būs bieza vai arī ārā būs liels sals un ledus attiecīgi būs ciets, tad būs jānopūlas, lai ledū izurbtu caurumu. Taču iespējams arī ar vienu caurumu būs pietiekami, lai iegūtu vēlamo rezultātu. Bļitkošanai apģērbs ir ļoti svarīgs, jo ārā ir ziema, un ja jau ir ledus, tad ārā ir mīnus grādi. Tā kā makšķerēšana nav aktīva, bet lielāko daļu laika tu pavadi sēžot, tad obligāti ir jāsaģērbjas pietiekami silti. Nedrīkst aizmirst par termoveļu, siltajām vilnas zeķēm, cimdiem un cepuri. Lai nebūtu pavisam auksti, ik pa laikam ir ieteicams nedaudz pastaigāt – arī, lai kājas nenogurst ilgstoši sēžot. Tas ir īpaši ieteicams, ja ilgi nekas arī neķeras, jo tad kustības sanāk ļoti maz. Protams, ka ir jāatceras arī par drošību, jo tu tomēr atrodies uz ūdens. Arī tad, ja ārā ir pietiekami auksts un ledus šķiet pietiekami biezs, nedrīkst aizmirst par to, ka staigā pa ledu. Varbūt nedaudz tālāk, kādu straumju dēļ, ledus ir plānāks un trauslāks, tāpēc nevajadzētu staigāt pa ledu bez skatīšanās, kur sper kāju. Neskatoties uz šī hobija bīstamību, ar to nodarbojas ļoti daudz cilvēku.

Makšķerēšanas apģērbs

Dodoties zvejot, ekipējums un inventārs ir ļoti svarīgs. Protams, bez makšķeres, āķiem, ēsmas un citām būtiskām lietām neko daudz noķert neizdosies, taču arī apģērbam ir nozīme. Ja apģērbs būs nepiemērots, tad makšķerēšanas process var kļūt nepatīkams, kā arī makšķerēšanu var nākties pārtraukt ātrāk nekā plānojāt. Patiesībā makšķerniekiem nepieciešamas ļoti daudz visādas mantas, tāpēc labāk pirms došanās zvejā kārtīgi visu pārbaudīt. Lai nesanāk tā, ka esi jau nokļuvis līdz ezeram vai upei, un tikai tad saproti, ka neesi paņēmis rezerves āķus vai cepuri. Tā kā makšķerēšanas veidi ir dažādi, un ar to var nodarboties visu gadu, tad arī jāizvēlas atbilstošs apģērbs. Ar vienu un to pašu tērpu nevarēs iet makšķerēt gan vasarā, gan ziemā. Vasarā apģērbs būs mazāk un tas būs vieglāks – atkarīgs no laikapstākļiem. Ja dosies zvejot pa dienu, tad nedrīkst aizmirst par cepuri un saules aizsargkrēmu, ja ir saulaina diena. Naktī šīs lietas nebūs nepieciešamas. Arī lietus kostīms jeb lietus mētelis ir ieteicama lieta. Protams, no neliela lietus nekas traks nebūs, taču, ja ir apmācies, tad labāk paķert līdzi lietus mēteli, jo ar sausām drēbēm ir daudz patīkamāk. Var arī paņemt līdzi rezerves drēbes – ja nu tomēr gadās samirkt. Makšķerēt jau lielākoties dodas ar automašīnu, tāpēc arī būs pietiekami daudz vietas tam, lai saliktu visu nepieciešamo. Protams, būtu labi iegādāties arī atbilstošus apavus. Ja makšķerēt dodies vien dažas reizes gadā, tad tas varbūt nebūtu nepieciešams, bet ja to dari bieži, tad protams, ka tā ir vajadzīga lieta. Šie apavi ir piemēroti slapjām vietām, tāpēc varēsi būt drošs, ka kājas paliks sausas. Protams, var makšķerēt arī ar parastiem gumijniekiem, taču tie ir diezgan īsi, tāpēc makšķernieku zābaki būs piemēroti, ja vajadzēs iet pa slapju vietu, kur ūdens būs pāri celim. Taču ir arī makšķernieki, kuri ūdenī vispār neiet, bet gan zvejo no krasta. Tādos gadījumos teorētiski var vilkt arī botes, kaut gan pie ūdenstilpnēm arī krastā var būt mitra zeme, tāpēc ir liels risks palikt ar slapjām kājām. Gumijnieki jebkurā gadījumā būs labākā un piemērotākā izvēle. Pārējo apģērbu var izvēlēties ļoti vienkāršu un laikam atbilstošu. Vislabāk tādu, kuru nav žēl sabojāt vai sasmērēt. Savukārt ziemas laikā būs nepieciešams uzvilkt siltas drēbes. Vilnas zeķes, protams, ir obligāta prasība. Ir iespējams iegādāties arī speciālus makšķerniekiem paredzētus kostīmus, kas domāti ziemai – tie silda, uztur vienmērīgu ķermeņa temperatūru, kā arī tajā var brīvi kustēties. Protams, ka lielos smagos kažokos kustēties būs grūti, kaut gan mūsdienās jau neviens tā vairs neģērbjas. Nav obligāti jāiegādājas šo speciālo ziemas tērpu, var vienkārši uzvilkt, piemēram, termoveļu vai kādu silto sporta tērpu (ja tāds ir). Nevajadzētu arī aizmirst siltus cimdus un cepuri. Tā kā makšķerēšana nav fiziski pārāk aktīva, tad jāģērbjas tā, lai ilgstoši sēžot nepaliek pārāk auksts. Kaut gan viss atkarīgs no tā, cik ārā ir auksti. Nevajag arī pārlieku satuntulēties, un jāvelk vairākas kārtas, lai būtu iespējams kaut ko novilkt, ja paliek karsti. Sasvīst nav labi, it īpaši tad, ja nav neko iespējams novilkt un ir jāsēž vēl kāds laiciņš aukstumā. Katrā ziņā, ja kādreiz aizmirsīsi kādu nepieciešamu apģērbu vai inventāru, tad nākamreiz par to pavisam noteikti atcerēsies.

Kur doties makšķerēt ārpus Latvijas

Latvijā, pats par sevi saprotams, ir ļoti daudz vietu, kur doties makšķerēt. Mums ir patiešām paveicies, jo mums ir ļoti daudz ezeru, upju, kā arī jūra ir rokas stiepiena attālumā. Tāpēc makšķerniekiem ir ļoti liela izvēle, kurp doties nākamajā braucienā. Taču daudzi tāpat ik pa laikam dotas makšķerēt arī kaut kur ārpus Latvijas. Zivju daudzveidība ir viens no iemesliem, kāpēc tas notiek. Protams, gribas arī kaut ko pamainīt, vai arī doties nedaudz tālākā ceļojumā – tas pats par sevi ir labs piedzīvojums. Dažreiz vienkārši gribas aizbēgt no ikdienas, un nokļūt nedaudz citā vidē. Un kāpēc gan ne. Tepat tuvumā ir vairākas labas vietas, kuras ir ideāli piemērotas makšķerēšanai. Viena no mūsu kaimiņvalstīm – Igaunija – ir diezgan iecienīts makšķerēšanas galamērķis. Tas ir tikai loģiski, jo Igaunija ir mums blakus, tāpēc nekur tālu nav jābrauc. Igaunijas situācija ar dabiskajām ūdens tilpnēm ir ļoti līdzīga Latvijai, tāpēc arī Igaunijā ir daudz vietu, kur doties makšķerēt. Protams, arī Igaunijā ir vairākas atpūtas bāzes un kempingi, kuri ir paredzēti zvejot gribētājiem. Tie ir aprīkoti ar visu nepieciešamo, kā arī turpat tuvumā atrodas upes vai ezeri, kuros ir pietiekami daudz zivju, kuras ķert. Šādās vietās var atpūsties ar visu ģimeni arī tad, ja pārējiem ģimenes locekļiem makšķerēšana īpaši neinteresē – arī pārējiem būs dažādas aktivitātes un iespējas kā pavadīt brīvo laiku un atpūsties. Nedaudz tālāk ir Somija – arī populārs galamērķis, uz kuru labprāt dodas zvejnieki no Latvijas. Somija ir tikai nedaudz tālāk kā Igaunija, un tur ir visdažādākās ūdenstilpnes. Gan tādas, kas piemērotas iesācējiem, gan arī profesionāliem un pieredzējušiem makšķerniekiem. Arī zivis būs jau nedaudz savādākas nekā tepat mājās. Ja dodamies vairāk uz Skandināvijas pusi, tad Norvēģija ir visai populāra. Vienīgi Norvēģija ir daudz dārgāka valsts, ja salīdzina ar Igauniju vai Somiju, tāpēc tur var sanākt visai dārgas brīvdienas. Taču arī Norvēģijā zvejošana ir visai populāra nodarbe. Tā kā tur ir daudz kalnu, tad zvejošana tur var kļūt par īstu piedzīvojumu, kā arī ir iespējams doties zvejot dažādās eksotiskās vietās, piemēram, aiz polārā loka, kur arī naktī būs gaišs. Norvēģijā var noķert lielas un labas zivis, kuras pēc tam var atvest mājās. Ar zivju transportēšanu atpakaļ ir jāuzmanās, it īpaši, ja brauci zvejot ar savu automašīnu. Jau iepriekš ir jāizdomā, kur zivis salikt un kā uzglabāt. Pēc brauciena labāk apskatīt mašīnas salonu, vai gadījumā neviena zivs nav izlēkusi vai nejauši izkritusi kaut kur salonā. Ja to atradīsi un pamanīsi uzreiz, tad viss būs kārtībā, taču, ja tā pavadīs automašīnā ilgāku laiku, tad to nāksies vest uz ķīmisko tīrīšanu, jo zivīm ir visai spēcīgs aromāts, kurš nemaz tik viegli nenāk ārā un neizvēdinās. Ja vēlies noķert kādas eksotiskākas zivis, tad var mēģināt doties kur tālāk, piemēram, uz Itāliju vai Spāniju. Tikai no tik tāliem zvejas galamērķiem zivis atvest mājās būs diezgan neiespējami, tāpēc tuvajiem ceļojumiem ir savs pluss. Taču tikai izklaides vai sporta pēc, protams, var pamēģināt arī tālākus ceļojumus un noķertās zivis, piemēram, apēst turpat uz vietas. Makšķerēšana vispār ir ļoti labs hobijs, jo tas neprasa pārāk lielus ieguldījumus, turklāt ir ļoti daudz vietu, kur ar to var nodarboties.