Kas jāzina makšķerniekiem?

Makšķerēšana ir lielisks hobijs – laiks tiek pavadīts svaigā gaisā, kā arī ir liela iespēja sagādāt garšīgas vakariņas vai vismaz kādu kārumu kaķim. Tas ir hobijs, ar kuru var nodarboties jebkurā gadalaikā, kā arī to var darīt gan pa dienu, gan pa nakti. Taču makšķerēšana nav nemaz tik vienkārša – nevar tā vienkārši iet uz tuvāko ūdenstilpni un ķert visu pēc kārtas. Ir tāda lieta kā makšķerēšanas noteikumi. Tāpēc pirms doties makšķerēt, ir jānoskaidro kas ir atļauts un kas nē, lai pēc tam nebūtu jāmaksā lieli sodi. Ir vispārējie makšķerēšanas noteikumi, kā arī katrā pašvaldībā iespējams ir vēl kādi papildus noteikumi – būtu labi ar tiem iepazīties, ja pirmo reizi dosies uz kādu jaunu vietu. Nedrīkst aizmirst arī par makšķerēšanas karti. To var neiegādāties tad, ja esi jaunāks par 16 vai vecāks par 65 gadiem, kā arī invalīdi ir atbrīvoti no šīs kartes iegādes. Patiesībā makšķerēšanas karte nav dārga. Visam gadam šī karte izmaksās nedaudz zem 15 EUR, kas ir ļoti maz. Savukārt, ja tāda nebūs, tad sodā var nākties maksāt pat vairākus simtus eiro. Protams, šīs makšķerēšanas kartes atļauj zvejot zivis savām vajadzībām.

Ja vēlies nodarboties ar biznesu un zivis tirgot, tad jāinteresējas par cita veida atļaujām. Arī savām vajadzībām nedrīkst ķert ko vien gribi un cik daudz gribi. Patiesībā ir noteikts skaits, cik viena persona drīkst ķert. Noteikumos var iepazīties ar zivju skaita ierobežojumiem. Sarakstā ir konkrētas zivju sugas, taču pārējās sugas (kuras sarakstā nav minētas) drīkst ķert cik vien vēlas. Piemēram, vienai personai ir atļauts ķert 5 līdakas, 3 samus vai 1 lasi. Protams, zem ūdens jau nevar noteikt kāda zivs tieši ir pieķērusies, bet ja ir jau sasniegts attiecīgās sugas limits, tad, ja gadījumā atkal pieķērusies tās pašas sugas zivs, tad tā ir jālaiž atpakaļ. Atsevišķām zivju sugām ir noteikts arī pieļaujamais zivju garums. Ir noteikts minimālais garums, tātad, ja ir noķerta garāka zivs par atļauto, tad tā jālaiž atpakaļ. Arī zivīm, kā jau visām dzīvām radībām ir dzīves cikls, kad tās rada jauno paaudzi. Šādos laikos ir aizliegts ķert attiecīgās zivis vienalga cik lieli krediti tev ir un cik daudz naudas tu vari samaksāt valsts amatpersonām…

Līdzīgi kā medībās, kad ir periodi, kad nedrīkst medīt konkrētus zvērus, tāpat ir ar makšķerēšanu – ir periodi, kad nedrīkst ķert konkrētas zivju sugas. Šie noteikumi ir diezgan stingri, taču tie ir nepieciešami, lai neiznīdētu kādu zivju sugu. Dažiem varbūt liekas, ka nekas traks nenotiks, ja sev atstās par 1 vai 2 zivīm vairāk nekā atļauts, taču makšķernieku Latvijā ir diezgan daudz – ap 100 000. Tāpēc, ja katrs izdomās paturēt vēl papildus zivi, tad sekas būs ļoti skumjas. Vienas zivju sugas apdraudēšana vai iznīdēšana var radīt negatīvu seku ķēdīti – arī citi zemūdens iemītnieki var tikt ietekmēti. Tāpēc katram ir jādomā par savu rīcību un noteikumi jāievēro. Ne visi noteikumi ir jāpārkāpj tikai tāpēc, ka tajā brīdī neviens neskatās uz pirkstiem un ir iespēja, ka tevi nepieķers. Tas ir jāievēro, lai arī nākamās paaudzes varētu izbaudīt šo burvīgo hobiju – makšķerēšanu. Lai arī pēc 50 gadiem joprojām būtu tāda zivju daudzveidība, kā arī makšķerēšana joprojām būtu pieejama tikpat daudz vietās kā tagad. Lai rūpētos par dabu, katram ir jāsāk pašam ar sevi un jākontrolē sava rīcība.